Vēsture
Vēsturiskais apskats
Zaļenieku pagasts atrodas seno zemgaļu galvenajā dzīves teritorijā līdzās Tērvetei. Gadsimtu gaitā mainījušies nosaukumi – tautasdziesmās savijas Zaļenieku un Ūziņu, Abgunstes un Jēkabnieku vietvārdi.
Zaļenieku pagasta vēsture sākās jau mūsu ēras 3. – 4. gs., kad balti sāka apdzīvot šo teritoriju, kur vēlāk ierīkotas seno zemgaļu apmetnes. To apliecina senie apbedījumi pie Būdniekiem, apmetne un kapu lauki.
Rosīgs senatnes pētīšanas darbs Jēkabnieku pagasta Būdniekos noticis 1935. g . vasarā. Pateicoties Būdnieku māju īpašnieka Freimaņa kunga http://nekropole.info/lv/Davids-Zamela-dels-Freimanis apzinīgai rīcībai un ziņojumam pieminekļu valdei, izdevies konstatēt jaunu priekškristus dzelzs laikmeta kapu lauku, kurā vienu kapu izpētījis valsts vēsturiskā muzeja direktors Dr. V. Ģinters.
(Latvijas Kareivis 1935, 21. aug.)
Jaunsaimniecību un kolhozu veidošanās
Ūziņu kroņa muižas (1807) centrs atradās astoņus kilometrus no Jēkabnieku pagastnama. Līdz 1920. gadam to rentēja Jēkabs Straumanis, pēc tam tā sadalīta 18 jaunsaimniecībās ar 260,81 ha zemes. 1939. gadā J. Straumanis ar sievu vācieti repatriējās uz Vāciju.
1949. gada aprīlī Ūziņos tika nodibināti divi kolhozi – „Sarkanais karogs” un „Pavasaris”.
Pirmo 1949. gada 2. aprīlī nodibināja kolhozu „Sarkanais karogs”.
Kolhozā strādājuši priekšsēdētāji : Zauriņš Maksimilians, Rudzītis Aleksandrs, Bogdanovs.
Kolhozs „Sarkanais karogs” darbojies līdz 1956. gada 30. martam, pēc tam pievienots kolhozam „Pavasaris.”
1949.gada 6. aprīlī Ūziņos nodibināja otru kolhozu - „Pavasaris.”
Kolhozā strādājuši priekšsēdētāji: Bensons Jānis, Rudzītis Aleksandrs, Kalniņš Eduards.
Tas darbojās veiksmīgi līdz 1975. gadam, līdz to pievienoja Zaļenieku sovhoztehnikumam.
1994. gada 8. aprīlī Ūziņos nodibināta kooperatīvā sabiedrība „Pavasaris”
Kooperatīva priekšsēdētājs ir Jānis Kulmanis.
Kooperatīva biedru skaits - 38
Strādājošo skaits – 20
Sakarā ar privatizāciju kooperatīvs savu darbību beidzis 2004. gada martā.
Skolu veidošanās
Pateicoties Ūziņu sabiedrības lielai pretimnākšanai, pirmo Ūziņos uzcēla un apgādāja skolu, tai piederēja arī 12,5 ha zemes. Tā ir Ūziņu 1. pakāpes 4-klašu pamatskola, kas darbojās no 1881.g. - 1975.g. Skolas dibinātājs un pārzinis bija Roberts Vulfs, viņš skolā strādājis no (1881.g. – 1930.g) Mācības sākotnēji vadījuši tikai divi skolotāji.
Skolā tika rīkoti arī mājturības kursi (1935. – 1940.) un nodibināta bibliotēka (1886.) ar 300 eks. lielu fondu. Skola bijusi tiem laikiem labi apgādāta un kļuvusi par kultūras centru Ūziņos.
Skolā strādāja tādas autoritātes, kā skolotāji Roberts Vulfs un Kārlis Butāns, kuri kļuva par iedvesmotājiem un tālāk virzītājiem daudziem pašdarbības kolektīviem, to skaitā korim un amatierteātrim.
Ūziņu skolā mācījušies Latvijā pazīstamas personības:
Eduards Svirlovskis mācījies no (1883.- 1887.) – farmācijas zin. doktors, profesors, viņš ir pirmais Farmakognozijas institūta dibinātājs Latvijā.
Elija Kliene dzim. 1895.g.”Rāvājos”, mācījusies Ūziņu pm.sk. – tulkotāja, pratusi septiņas valodas.
Ieskats kultūras dzīves vēsturē
19. gs. otrajā pusē iezīmējas latviešu tautas pirmā saimnieciskā un garīgā atmoda, kuras rezultātā Latvijas gaišākajos novados veidojas latviešu biedrības, arī Ūziņos.
1890.gadā tiek dibināta Ūziņu latviešu dziedāšanas biedrība, tās dibinātājs ir Roberts Vulfs. Koris savu darbību sācis jau 1882. gadā, bet 1888.gadā tas piedalījies Rīgas Trešajos Vispārējos dziedāšanas svētkos. Ūziņu vīru koris 15 dziedātāji, vadītājs Roberts Vulfs.
Ūziņu „Dreimaņos”1890. gada 12. augustā notiek dziedāšanas biedrības atklāšanas koncerts, kurā piedalās vairāk kā 40 tās biedri. Koncerta programmā garīgās un tautas dziesmas.
1895. gadā koris piedalījies arī Ceturtajos Vispārējos dziedāšanas svētkos Jelgavā. Pieteicies Ūziņu jauktais koris 20 dziedātāji, vadītājs Roberts Vulfs.
1928. un 1932. gadā Ūziņos Jekstu līcī tika noorganizēti Dziesmu svētki, kuros piedalījās ap 570 dziedātāji. Virsdiriģents šajos svētkos bija Jēkabs Mediņš.
Jēkabs Mediņš bija tas, kurš Ūziņu skolai, kopā ar skolas kasieri Augustu Zakovicu palīdzēja izvēlēties un nopirkt Rīgā harmoniju ( mūz.pneimatisks taustiņinstruments) Tagad šis harmonijs atrodas Jelgavas vēstures muzejā.
Dziedāšanas biedrība ir arī tā, kura aizsāk teātra tradīcijas Ūziņos.
Ūziņu dziedāšanas biedrība 1894. gada 16. oktobrī rīkoja Mūrmuižas pils zālē teātri „Ērglis un Šperbers.” Dubura skatu luga ar dziedāšanu 5 cēlienos.
Kopš 1930. gada kora vadītājs bija Kārlis Butāns, Ūziņu pamatskolas pārzinis. Viņš vadīja arī amatierteātri, kur tika iestudētas un izrādītas vairākas lugas: „Galvu augšā”, „Sirds un šķēps,” „Nebēdnieki”, „ Zelta ābols,”u. c.
Popularitāti iemantoja arī Zaļumballes, tās regulāri tika rīkotas Ūziņos Jekstu līcī, bet 1887. gada 31. maijā pirmo reizi izrīkoja zaļumballi „Dimzēnos” Svirlovsku Jāņa parkā. Viesu skaits – 235.
1884. gadā nodibina Ūziņu savstarpējās ugunsapdrošināšanas biedrību, dibinātājs Jānis Bergmanis.
1911. gadā tiek dibināta Ūziņu piensaimnieku sabiedrība, dibinātājs Dāvids Biezbārdis.
Jau pirms Pirmā pasaules kara tie saimnieki, kas darbojās piensaimnieku sabiedrībā, liekot kopā prātus, māku un naudas makus, no Pukstu saimnieces Emīlijas Ceplītes iepirka zemi un uzbūvēja Jēkabnieku koppienotavu ar krejotavu, siernīcu un sarīkojumu zāli otrajā stāvā. Ēku nosauca par Biedrības namu. 1913.gada 10. decembrī atklāja sarīkojumu zāli ar 300 vietām. Vēlāk tika piebūvēta skatuves daļa.
Pienotava darbojusies ar vērienu, siernīcai bijušas tiem laikiem modernas iekārtas. 1932 gadā pienotavas gada apgrozījums bija - 296 100 lati .
Pienotavā pieņēma pienu no plašas apkārtnes un ražoja augstas kvalitātes eksporta preci – sviestu un sieru, kas tika vairākkārt godalgots. Gatavo produkciju ar zirgu pajūgiem veda uz Jelgavu, bet no turienes uz ārzemēm.
1927. gadā iestādīts parks
Ūziņu piensaimnieku nama priekšā atradās kaila, neauglīga smiltaine 2,5 ha platībā. Piensaimnieku sab-ba nolema to apmežot, iestādot parku, pēc iepriekš izstrādāta plāna. Parkā aug bērzi, ozoli, liepas u.c. koki, bet visapkārt parku ietver eglīšu un priedīšu dzīvžogs. Par stādāmo materiālu un iestādīto kociņu augšanu rūpējās sabiedrības priekšnieks D. Biezbārdis. Kad kociņi paaugās, parkā tika ierīkoti celiņi un soliņi.
Izcila diena Ūziņu piensaimnieku sabiedrībai bija 1938. gada 21. augustā, kad tika svinēta Biedrības nama ēkas 25. gadu jubileja un parka 10.gadu jubileja, kad tika atklāts parks apmeklētājiem. Sarīkojumā ieradās LLK vicepriekšsēdētājs P. Kreišmanis. Viņu sagaidīja sabiedrības priekšnieks D. Biezbārdis, Jēkabnieku pagasta vecākais J. Indriksons un eskadrona komandieris J. Bergs. Cauri Jēkabnieku aizsargu goda ierindai viesi devās jaunajā parkā. Parku iesvētīja Zaļās draudzes mācītājs Arturs Voitkus. Svētkus atklāja P.Kreišmanis, bet pārskatu par nama vēsturi sniedza Dāvids Freimanis. Ar parka ierīkošanas un izveidošanas pārskatu iepazīstināja D. Biezbārdis. Rakstiskus apsveikumus bija atsūtījuši Jelgavas apriņķa priekšnieks A. Ausmanis, apriņķa vecākais J. Piekuss. Sarīkojumu kuplināja Jēkabnieku aizsargu koris K. Butāna vadībā un Vilces aizsargu orķestris R. Goda vadībā. Galdus klāja Jēkabnieku aizsardžu pulciņš priekšnieces K. Paulas vadībā. Svētki bija pulcinājuši ap 500 viesu.
(Zemgales Balss, 24.08. 1938.)
Ūziņu koppienotava saņēmusi apbalvojumus:
1. 1925. gadā vairākkārt godalgots pienotavas ražotais eksportsviests.
2. 1938. gadā pienotava saņēmusi Zemkopības ministrijas otro godalgu – 1000 latus, par apkārtnes izdaiļošanu, iestādot un kopjot parku.
1937. gadā Ūziņu piensaimnieku sabiedrība apvienojas ar Jaun – Platones piensaimnieku sabiedrību.
1945. gadā, kad pienotavas vadītājs bija Grunte Nikolajs, pienu pieņēma no 216 zemnieku saimniecībām.
1. Kā pienotava darbojusies līdz - 1961.g. jūnijam
2. Kā krejotava darbojusies līdz – 1968. g . februārim
3. Kā piena savāktuve darbojusies līdz – 1984.g. jūnijam
Pienotavā trīs gadus no 1962. – 1964. gadam darbojās vafeļu ražotne. Strādāja divās maiņās četri cilvēki, un cepa vafeļu glāzītes. Pēc tam vafeļu cepamie pusautomāti izgāja no ierindas un nebija remontējami.
Biedrības nama ēkā vēl atradās:
1. Ūziņu krājaizdevu sabiedrība bijusi jau 1894. gadā, bet dibināta 1925. gadā, dibinātājs Pēteris Rībenis.
2. Ūziņu piensaimnieku sabiedrība, dibināta 1911. gadā, dib. D. Biezbārdis.
3. Ūziņu un apkārtnes pagastu lauksaimniecības b-ba 1920. gadā, dibinātājs Indriķis Šperliņš.
4. Ūziņu Priežu kapu komitejas b-ba, dibināta 1928.g. 28. jūnijā.
1939. gadā kapu biedrības priekšnieks bija Dāvis Biezbārdis.
5. Veikals
6. Pasts
Ūziņos darbojušās:
- D. Neiberga vējdzirnavas (1880. -1961) – 1 strādnieks.
2. Kalnmaču – Sesku ķieģeļceplis (1877. – 1914), pēc 1. Pasaules kara netika atjaunots.
3. K. Strūves kokzāģētava – 2 strādnieki.
Saimnieciskā un kultūras dzīve situsi augstu vilni. Aktīva kultūras dzīve Ūziņos risinājās līdz 1941. gadam.
Izsūtīšana un kara gadi pārtrauca sabiedriskās aktivitātes kultūras un saimnieciskajā jomā.
Ūziņos kultūras centrs – Biedrības nams piecdesmitajos gados pamazām tika pārbūvēts par dzīvokļiem pienotavas darbiniekiem. Pienotavas zāle pārbūvēta divas reizes. 1952. gadā vēl bija maza zālīte, bet visu par dzīvokļiem pārbūvēja līdz 1955. gadam.
No 1955. g . – 1965.g. kolhoza”Pavasaris”klubs bija Rammās.
Ūziņu skolā rādīja kino 2reizes mēnesī no 1952.g. – 1955.g., pēc tam kino rādīja Rammu klubā.
Sešdesmito gadu sākumā Ūziņu skolā notika k-za”Pavasaris” pieaugušo deju kolektīva un amatierteātra mēģinājumi.
Deju kolektīva vadītāji :
Deju kolektīva vadītāji :
Treigūte A. no Jēkabniekiem, M. Rosmane - Ūziņu skolas skolotāja no 1963.gada.
Amatierteātra vadītāji:
Amatierteātra vadītāji:
Rosmane M.
Namiņa V.
Jauns kultūras pacēlums Ūziņos sākās 1965. gadā, kad kolhozs „Pavasaris”atjaunoja zāli un skatuvi Ūziņu centrā Biedrības namā. Šī kultūrvēsturiskā ēka Ūziņu iedzīvotājiem visos laikos ir bijusi ļoti nozīmīga, jo celta par tautas līdzekļiem. Tad atkal Ūziņos darbojās amatierteātris (vad. V. Namiņa) un sieviešu vokālais ansamblis (vad. Rušiņa no Vilces, vēlāk L. Ķempelis no Ozolniekiem)
Pēdējais remonts Ūziņu klubā veikts 1988. gadā. Līdz ar pēdējo atmodu deviņdesmito gadu sākumā līdzekļu trūkuma dēļ, kultūras dzīvē iestājies apsīkums.
Ūziņu feldšerpunkts darbojies no 1956. – 2000. gadam. To izveidojis feldšeris Vasilijs Povariščenko, un tas atradies „Mārtiņos”, viņš tajā strādājis no 1956.-1966. gadam. No 1966.g. feldšerpunkts atradās Ūziņu centrā – Jēkabnieku pienotavā, bet no 1978.g. – 2000.g. feldšerpunkts pārcelts jaunās telpās „Mežrozēs.”
No 1966. g . – 2000. g . par feldšeri Ūziņos strādāja Ausma Karvāne.
Veikals
Pirmais veikals Ūziņos bija pienotavā, to turēja Ūziņmuižas rentnieks Jēkabs Straumanis, dažas dienas nedēļā.
Vēlāk veikals bija arī Priežu krogā (tagad Strūvēs) un veikalvede bija Indriksone. (no R. Zakovica atmiņām)
Jēkabnieku patērētāju b-ba dibināta 1920.g. – 130 biedri, kā Ūziņu un apkārtnes pagastu lauksaimniecības biedrība. Dib. Indriķis Šperliņš. Jau pašā darbības sākumā tā galveno vērību piegriezusi tirdzniecībai, tāpēc gadu gaitā tā pārveidojusies par patērētāju biedrību.
Biedrība uz savas zemes 1925. gadā uzbūvējusi veikala ēku, tagad biedrībai ir savs nams ar veikalu un 21,5 ha zemes. Veikalvede Olga Indriksone.
Ūziņu lauksaimnieku kooperatīvs ir tiešs turpinājums bijušai lauksaimniecības biedrībai, kura ar 1937.g.5.febr. Jelgavas apgabaltiesas lēmumu ir pārreģistrēta kā peļņas uzņēmums kooperatīvs. 1939. gadā apspriests jautājums par veikala pārbūvi.
Iestājoties centrālā kooperatīvu savienībā „Turība”par biedri, arī Ūziņu lauksaimnieku kooperatīva darbība kļūs plašāka un sekmīgāka. Tā veikals Ūziņos tika pārdēvēts par : Jelgavas patērētāju b-bas „Turība” veikals Nr. 64, kurš darbojās līdz 2003.gada oktobrim.
Pēc veikala privatizācijas un veiktā kapitālremonta 2005.gada maijā atver veikalu SIA „Burtnieki – V”. Tas iepriecina ar skaistām, gaišām telpām, plašu preču klāstu, mūsdienīgu interjeru un sakoptu apkārtni, veikals darbojās līdz 2011. gada martam.
Pasts
Pasts atradās pienotavā, pēdējās durvis no parka puses no (1930. -1947) Pasta priekšniece bija - Veisberga Vera, pastnieks – Veisbergs Kārlis.
Pastu veda vakarā pēc plkst. 16.00 ar pasažieru autobusu, kura galapunkts bija Mūrmuiža, no rīta autobuss gāja atpakaļ uz Jelgavu.
Koridorā atradās skapīši ar 40 numuriem, kur salika pasta sūtījumus. Pienotavā pastniekiem bija arī dzīvoklis uz upes pusi.
1945. gadā Jēkabniekos atvēra pasta nodaļu, pasta priekšniece Lapiņa.
Viņa no Jēkabniekiem pēc pasta brauca uz Platones staciju ar zirgu.
No 1945. g . – 1947. g . Ūziņu pasta punktam pieveda pastu no Jēkabniekiem, tad Ūziņos pastu slēdza.
No Jēkabniekiem uz Ūziņiem pastu piegādāja pastnieki:
- Čaibe Emīlija 1945. – 1953.
- Skurstene Mirdza 1953 – 1963.
- Tīfentāle Velta 1963. - 1966.
- Arāja Lilita 1966.
- Mētriņa Ausma 1967
- Tīfentāle Velta 1967. - 1993.
- Štromberga Evita
- Jemeļjanova Nina
- Skuķe Mirdza
No Zaļeniekiem uz Ūziņiem pastu piegādā pastnieki:
- Graumane Anita 2009. febr.
Izmantotā literatūra:
1. Latviešu konversācijas vārdnīca 7.sējums –R. 1931. g .
2. Maldups A. Apriņķu un pagastu apraksti. – R. 1937. g .
3. Piensaimnieku sabiedrības 1909. – 1929. – R. 1930, 2. izd.
4. Latviešu kooperatīvais kredīts. – R. 1937. g .
5. Preses izdevumi: Atpūta, Balss, Baltijas vēstnesis, Brīvā Zeme, Darba Uzvara, Dienas Lapa, Karogs, Latvijas Kareivis, Tēvija, Zemgales Balss.
Izmantotas novadnieku atmiņas:
- Bērziņš Arvīds,
- Blūmfelds Alberts,
- Jaunzeme Zigrīda,
- Jermakoviča Monika,
- Kirfa Smaida,
- Matisons Kārlis,
- Netenbergs Kristaps,
- Reihenhahs Alberts,
- Salna Andris,
- Strazdiņš Uldis,
- Tīfentāle Velta,
- Zakovics Ritvars,
